10. decembrī sāksim biļešu tirdzniecību uz izrādēm “Pūt, vējiņi!”, “Skroderdienas Silmačos” un “Tukšais zieds”

Izrāde “Pūt, vējiņi!” ir Spēlmaņu Nakts Grand Prix ieguvēja, saņēmusi gan skatītāju simpātiju balvu , gan teātra profesionāļu visaugstāko novērtējumu.

Kur slēpjas “Pūt, vējiņu” fenomens? Vai tiešām poētismā un ilgās? Rakstot lugu, Rainis ilgojās pēc Latvijas, bet mums viņa jau ir. Kas tad šodien ir šīs ilgas? Un pēc kā? Pēc Ulda muskuļu spēka, kas jādzesē dzerot? Pēc Barbas absolūtā godīguma, kas viņu iedzen Daugavā? Kāpēc šī ir populārākā Raiņa luga?
Skanot Imanta Kalniņa leģendārajai kinomūzikai, aktieri dzīvo cilvēku “audeklā” ieaudīs savu varoņu likteņus, izspēlēs Raiņa lugu kā kanonu. Paturot acu priekšā Latvijas simtgades vasaras Dziesmu un deju svētkus. Ar domu par rītdienu.

Izrādē tiek izmantoti autentiski etnogrāfiskie Kurzemes novada tautas tērpi no TDA “Līgo” kolekcijas.
Izrādē skan Imanta Kalniņa mūzika Liepājas simfoniskā orķestra izpildījumā, diriģents Māris Kupčs, (CD UPE Classics, 2000).

Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” ir Latvijas Nacionālā teātra īpašā izrāde, tās mūzikas motīvs visu sezonu skan teātra zvanā. Katrā izrādē uz skatuves ir praktiski viss Nacionālā teātra aktieru ansamblis. Katru gadu pirmsjāņu nedēļā teātris ir īpaši  izpušķots un gaida “Skroderdienu” skatītājus.

“Skroderdienu” skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Tiem pilsētniekiem, kas Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra “Skroderdienas” ar slaveno līgošanas skatu kļūst par sava veida Jāņiem.
Kā ik gadu pirmsjāņu dienās – Silmaču sētā atkal ieradies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā – uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis!

Dižā spāņu dzejnieka un dramaturga Federiko Garsijas Lorkas “Tukšais zieds” jeb, kā to dēvē Spānijā – “Jerma” un kas tulkojumā nozīmē to pašu tukšziedi. Pēc publikas intereses par “Asins kāzām” šis šķiet īstais brīdis, kad Latvijas skatītājiem piedāvāt Lorkas lugu triloģijas trešo, Latvijā vēl nekad neiestudēto daļu par sievieti, kas kaismīgi vēlas tikt pie bērna un kurai to nav viegli īstenot. Šīs izrādes pirmiestudētāja būs Ināra Slucka, pirmizrāde 5. martā.