Kopš 1975. gada Latvijas Nacionālā teātra aktieris un režisors, regulāri iestudējis izrādes arī Liepājas teātrī. Jaunības darbos raksturīgs protesta gars, kas saistīts ne tikai ar neapmierinātību par ierobežotu cilvēka brīvību padomju ideoloģijas apstākļos, bet galvenokārt par nacionālo apspiestību un nepieciešamību saglabāt savu identitāti, latvisko dzīvesziņu. Vēlāk viņa režijā vienlīdz labi sadzīvo gan teatrālais, gan poētiskais, gan grandiozais, gan sadzīviskais izvēlēto izteiksmes līdzekļu ziņā. Visticamāk, nozīmīgākais Lūriņa darbs, kas sasniedzis visplašāko auditoriju un radījis lielāko rezonansi ir ārpus teātra sienām veiktais Z.Liepiņa un M. Zālītes rokoperas “Lāčplēsis”iestudējums 1988. gadā, kas bija viens no Trešās atmodas lielajiem mākslinieciskiem notikumiem līdzās 1990. gada Dziesmu un deju svētkiem.
Tuvākās izrādes
