Dzimtas patriarhs Andress nespēj no malu malām sasaukt savus tuviniekus. Nespēj sasaukt Ziemassvētkos, nespēj dzimšanas dienā. Andress nolemj nomirt, tad viņi visi atbrauks, jo mantojumā ir māja un zeme.
“Šodien es gribu runāt par 1999. gadu. Par Latvijas prezidenti kļuva V. V. Freiberga, Krievijā pie varas nāca Putins, bet vēl tepat kaimiņos Igaunijā sākās 2. atmoda, atmoda no atmodas. Igauņi beidzot apjēdza, ka 30. gadu pirmskara Igaunija vairs neatgriezīsies nekad, pasaule ir totāli mainījusies, ir jāatrod veids, kā būt interesantiem un nozīmīgiem mūsdienu pasaules kontekstā (vēl mūsdienās to sauc par identitāti). 1999. gadā nomira “vecais igaunis”, piedzima “jaunais igaunis”, un Igaunija kļuva igauniskāka kā jeb kad agrāk,” (režisors Regnārs Vaivars).
